"Neej ar savu dziesmu grāmatu svešā baznīcā" – nav par mums. Ceļojumam, kā ierasts, gatavojāmies nopietni. Mums tās bija pat veselas, un ļoti biezas, divas. Dēls rūpīgi bija apkopojis visu ceļojuma juridisko un finansiālo dokumentāciju, man tapa apskates objektu un Latvijā rodamo ‘analogu’ mape.
Gatavojoties uzrunājiet draugus un radus, viņiem var būt labi ieteikumi un norādes. Nesmādējiet sīkfailus – google komanda čakli vēro mūsu izvēles un piespēlē tiešām labus, tematiski pieskaņotus variantus. Un, protams, virtuālā karte ir ļoti izpalīdzīga gan maršruta izvēlē, gan aprēķinā.
No vedējmātes pieredzes jau zināju, ka objekti dabā mēdz būt stipri atšķirīgi no virtuāli vai drukāti apskatāmajiem, bet šoreiz kontrasts daudzviet bija vārdos neaprakstāms, prieks ka vairumā gadījumu stipri patīkamāks.
Noteikti ir jauki pilnīgi ļauties piedzīvojumam, bet tas, manuprāt, piemērotāks vientuļam ceļojumam. Ja ceļinieki ir ar dažādu spēju līmeni un interešu loku, jāgatavojas.
Vai vienmēr strikti pēc tās 'jādzied' - nu nē tak, bet ir labi, ja kanjonā, kur navigatoram nezona, pa rokai arī papīra kartīte, ja pāri wiki bildei var fiksēt vien pāris diametrālus vārdus un blakus zandartam uzšņapt cobia....
Laikam neprecīzi teikts - dziesmu grāmata, drīzāk, atcerieties, tās jaukās dziesmu klades...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru