..nu tad tā, ceturtās dienas maršruts

..mazliet paripojam pa 66 šoseju,
vairākus apskates objektus gan aplūkojam tik iztālēm, 

apdomīgi pierēķinot vairāk laika kanjona varenībai

..pirmie ceļa kilometri tuksnešaini,

 bet skujeņu bumbas vietumis zaļo

 

 

..savs skaistums arī pelēkajiem zaru vijumiem 

..sēta, sēta, sēta 

..tā gan visai nomācoša,

 jo īpaši uzlūkojot kailās būdiņas iežogojumā

 ..nu ir jau arī pa kādam savdabīgam vigvamam

Bet tad ceļš,

vai aiz sniega vai brīnuma tuvuma,

paliek baltāks,

 un, kā Latvija caur priedēm pazib jūra,

tā Amerikas adataiņi sargā savu plašumu

..gribas mesties fočēt katru acu mirkli,

 no maza ziediņa līdz neaptveramajam plašumam..

..sēta gan te tikai baiļulīgiem tūristiem,

kas normālos skatpunktos manās pieķerties pie kāda atbalsta 

 

..drošākie rāmi piesēž turpat divu kilometru dziļās aizas malā

un ļaujas bezvārdu saprašanās mirklim

..daudz pārdomu raisa šis skats -

no pavisam praktiskām, par dīvaino horizonta sakritību ar savu pēdu pamatu fotoattēlos,

līdz tām, cik katrs puteklis ir iederīgs visumā..

..ak, Janci, kā izteikt Tev, cik katrs mirklis top košāks manās atmiņās!!

..tad, mustangs,

sajutis citu aidinieku joņošanu (te laikam kāds sacīkšu izbrauciens,jo

vairākkārt satiekam numurotus mūsu vāģiša cilts brāļus),

piesit pedāli!!

..nolaižam jumtu

un aidā!!